Transparent logo

PIESLĒGTIES
Autorizācijas teksts
×

“Berzēšana var padarīt stingrāku ļenganu locītavu un atbrīvot pārāk stīvu locītavu.”

( Hipokrāts, “Medicīnas tēvs”, 5.gs.pr.Kr.)

 

Īsa masāžas vēsture

Senā dziednieciskās masāžas terapija neapšaubāmi ir vecākais fizikālās medicīnas veids. Kīņā masāža pieminēta vissenākajā ārstniecības tekstā – Nei Ching, ko sarakstīja Dzeltenais imperators.

Jēdziens masāža ir cēlies no grieķu vārda “massein” vai “massev”, kurš nozīmē mīcīšanu, berzēšanu, aptaustīšanu. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā gandrīz vienlaikus Eiropā un citur pasaulē masāžu sāku lietot kā ārstniecības metodi.

Klasisko masāžas metodi, kas pazīstama kā “zviedru masāža” radīja zviedru profesors Pērs Henriks Lings( 1776- 1839). Viņš izveidoja masāžas skolu Stokholmā , kurā tika ietverta ārstēšanas sistēma, kas ietvēra vingrošanu un masāžu.

Mūsdienās strauji pieaug pieprasījums pēc ārstnieciskās masāžas. To plaši izmanto klīnikās, veselības centros, slimnīcās un paliatīvajā aprūpē.

Visā masāžas pastāvēšanas laikā vienmēr ir izpaudusies bīstamā šķelšanas tendence , tieksme ļoti stingri norobežot dažādus masāžas veidus un nostādīt kādu masāžas veidu labāku vai efektīvāku vienu par otru. Mūsdienās masieriem ir jāorientējās un jāpārzin vairākās masāžas metodes un jāspēj tās pielietot savā darbā.

Masāžas tehniku apgūst tūkstošiem cilvēku, to vidū arī ārsti, medicīnas māsas, vecmātes, osteopāti, hiropraktiķi un fizioterapeiti, kas ārstniecisko masāžu izmanto savā praksē. Dziednieciskais pieskāriena spēks var papildināt jebkuru ortodoksālās medicīnas jomu.

© 2017 Masieru asociācija